sestdiena, 2011. gada 14. maijs

Stāsts par stārķiem turpinās.

  Šajā pavasarī laukus ilgi vēl klāja sniegs, stārķi atgriezās aprīļa pirmajās dienās. Dienā varēja just pavasara vēsmu, bet naktī termometra stabiņš strauji krita zem 0 C grādu atzīmes. Dienām paliekot siltākām mainījās arī stārķu uzvedība un darbošanās. Veco ligzdas pamatni atjaunoja, kā pieklājas, bez līmenrāža veco šķībo pamatni līdzsvaroja un nostiprināja.
  Tagad stārķu stārķu pāris silda šā gada lolojumu, viens otru nomainot un aprūpējot.
Kā, lai pastāstu ar ko nodarbināti viņu prāti. Vai viņi vēl atceras pagājušā gada nelaimi ar ligzdu. Vai viņus nebiedē atmiņas.
Atgriešanās mājās.
Ligzdas atjaunošana.
Riņko virs pagalma.
  Nevaru pārliecinoši pastāstīt par pagājušā gada izaudzētajiem stārķēniem. Vairākas reizes esam novērojuši stārķus, kuri ilgi un vērīgi riņko virs mūsu pagalma. Bet neuzdrošinās nolaisties uz šķūnīša jumta kur bija uzauguši. Kādā no reizēm, kad atkal bija iespēja stārķus vērot, viens no jaunuļiem mierīgi nolaidās uz mājas jumta un ar interesi mūs vēroja.
  Izskatījās, ka viņš to dara tāpat kā rudenī pirms aizlidošanas. Žēl, ka vecāko stārķu likumi ir tik bargi, jo jaunulim tie neļāva ilgi uzkavēties uz jumta kores. Vecākais stārķis jaunuli padzina, viņam vien zināmu iemeslu un likumu vadīts. Tāda ir viņiem pieņemto likumu norma.
  Nevaru atbildēt ko stārķi dara mūsu prombūtnes laikā, jo darba dienās strādājam no agra rīta līdz vēlam vakaram.
  Novēlu, lai katrs stārķis atrod savu ligzdu!

Nav komentāru:

Komentāra publicēšana